Pastaigā pa Jūrmalu jūs redzēsiet seno koka apbūvi, kura galvenokārt veidojusies 19.gadsimta pirmajā pusē. Apskatīsiet skulptūras „Lāčplēsis”, „Turaidas Roze” un „Bruņurupucis”. Redzēsiet nopostītās Dievmātes Kazaņas ikonas baznīcas vietā uzcelto jauno baznīcu. Apmeklēsiet Dzintaru Mežaparku ar iespēju uzkāpt parka 35 m augstajā skatu tornī un no tā apskatīt Jūrmalas panorāmu. Aiziesiet līdz Dzintaru koncertzālei un izstaigāsiet Jūras ielu, kur var redzēt 23 valsts un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļus. Aiziesiet līdz Dubultu „Mākslas stacijai”, kas ir Eiropā vienīgā laikmetīgās mākslas telpa, kas darbojas joprojām funkcionējošā dzelzceļa stacijas ēkā. Apmeklēsiet muzeju „Aspazijas māja” un Zaļās atmodas muzeju. Apskatīsiet Luterāņu un Sv. Kņaza Vladimira pareizticīgo baznīcu, kā arī Jūrmalas kultūras kvartālu.

Tas būs ceļojums pa vietām, kur vēl 18.gadsimta pirmajā pusē atradās mežiem klāta pussala, bet 100 gadus vēlāk sākās strauja kūrorta attīstība, kur vērsās plašumā vasarnīcu, sanatoriju un silta ūdens vannas iestādes

Lienes ielas pašā sākumā atrodas vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis (19.gs.beigas) – dzīvojamā māja.

Skulptūra “Lāčplēsis, nogalina čūsku” tika uzstādīts iepretī Majoru stacijai pagājušā gadsimta vidū.

Majoru viesnīcu, celta 1925.g. Viesnīca šobrīd ir slēgta. Tās ēka ar stūra paviljonu ir arhitektūras piemineklis.

Jomas iela ir viena no centrālajām un vecākajām Jūrmalas pilsētas ielām, kas savā pastāvēšanas laikā piedzīvojusi dažādas pārmaiņas un pārvērtības.

Horna dārzs (dibināts 1870. gadā). Vēl šodien te notiek dažādi pasākumi un koncerti.

Vakera nams (1870.g.) kuru laucinieki izmantoja par tirgus vietu.

Majoru muižas kungu māja celta ap 20.gs.sākumu, kā vasaras rezidence un medību pils. Majoru muižas īpašnieki no 16. gadsimta bija no Kurzemes muižnieku Firksu dzimtas, kura muižā uzturējās vasarās.

Jūlija Krūmiņa dāvinājums Jūrmalai.

Skulptūra „Turaidas Roze” ir mūsdienīgs Turaidas Rozes stāsts. Viņa zvanot pa mobilo telefonu, gaida savu līgavaini, taču nesagaida un jūtas pievilta.(Tēlnieks Valdis Barkāns).

Globuss .Varā kalts rotējošais globuss uzskatāms par lielāko globusu Latvijā.

Dievmātes Kazaņas ikonas baznīcas pamatakmens tika ielikts 1894.g. 1962. gadā baznīca, kura saglabājās neskarta divu pasaules karu laikā, vienā diennaktī tika sagrauta. Tagad baznīca tiek atjaunota un to plānots pabeigt 2019.gadā.

Dzintaru Mežaparks ir 14 ha liela dabas pamatnes teritorija, kas atrodas Jūrmalas pilsētas centrā Dzintaros. Mežaparkā atrodas 35 metrus augsts Dzintaru skatu tornis un piedzīvojumu parks „Tarzāns”.

Balerīnas māja. Poļu balerīnai ēku dāvinājis viņas mīļotais.

Pegasa pils būvēta 20. gs. sākumā “vēlajā jūgendstilā”, arhitekts nezināms. Vēsturiskā ēka ir restaurēta un 2003.gadā tā atguvusi sākotnējo izskatu. Tornis ir sasvēries par 20 grādiem, kā tas jau bijis vēsturiski.

Dzintaru koncertzāle ir viens no nozīmīgākajiem pilsētas kultūras pieminekļiem.
Ēkā teicami saglabājušies Anša Cīruļa gleznojumi. 1960.g. tika piebūvēta vaļēja vasaras koncertzāle ar 2000 skatītāju vietām.

Agrākā Emīlijas Rācenes Peldu iestādes ēka celta 20.gs.sākumā. Katru dienu visa gada garumā peldu iestāde līdz pat Otrajam pasaules karam piedāvāja dažādas vannas.

Paviljona terase (1909.g.). Paviljonā atradās restorāns un izslavēta deju zāle ar virpuļgrīdu.
“Bruņurupucis”(1995.g.) ir tēlnieka Jāņa Bārdas veidotā bronzas skulptūra , kas simbolizē mūža ilgumu.

Baltic Beach viesnīca izveidota uz kādreizējās sanatorijas Rīgas Jūrmala bāzes. Tā tika nodota privatizācijai un 2003.gadā vēra savas durvis kā 5-zvaigžņu SPA viesnīca ar 165 numuriem.

Jūras iela. Šodien te vērojami gandrīz visai Jūrmalai raksturīgie arhitektūras stili, kurus pārstāv 23 valsts un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Benjamiņu nams. 1938. gadā pēc Emīlijas Benjamiņas pasūtījuma jūras krastā Majoros tapa ēka, kas tika dēvēts par tā laika modernāko ēku Baltijā.

Saeimas reprezentācijas nams. Šis nams piederējis vēl pirmskara Saeimai. Šajā namā Saeima parasti izmitina savus viesus – parlamentāriešu delegācijas no citām valstīm.

8 luksi. Saeimas prezidija rezidence– nams, kurā Padomju iekārtas gados viesojās padomju valdības pārstāvji. Namā atrodas 8 divstāvu numuriņi un tos ir iespēja izīrēt Saeimas prezidija locekļiem.

Zaļās atmodas muzejs divstāvu koka nams ar Jūrmalai raksturīgajām stikla verandām un kokgriezumiem dzegās un korēs, kas atrodas Dubultos, kāpas virsotnē. Ēkas apkārtni apdzīvo kokā griezti pasaku tēli un dažas savādas būtnes.

Dubultu Luterāņu baznīca celta 20.gs.sākumā.

“Mākslas stacija Dubulti” ir Eiropā vienīgā laikmetīgās mākslas telpa, kas darbojas joprojām funkcionējošā dzelzceļa stacijas ēkā

Aspazijas māja. 20.gs.sākumā celts divstāvu koka nams. Tagad te iekārtots muzejs.

Šmithena un Bērziņa privātģimnāzijas ēka. Ģimnāziju 1909.g. Ludvigs Bērziņš.

Dubultu kultūras kvartāls – atklāts 2018.gadā.

Sv.Kņaza Vladimira pareizticīgo baznīca– celta 19.gs. beigās. Tā ir koka un mūra ēku apvienojums.

Jūrmala ir lielākā kūrortpilsēta Baltijas jūras krastā, kas sākusi veidoties jau 18.gadsimtā. Sākotnēji peldviesi apmetās zvejnieku mājās, bet attīstoties transporta satiksmei un jo īpaši dzelzceļam, Jūrmalā vērsās plašumā vasarnīcu būvniecība.

Ievērojamākās Jūrmalas vietas, kuras apskatīsim ekskursijas laikā:

Brīvdabas muzejs, kurā varēsim iepazīties ar zvejnieku sadzīvi, kā arī apskatīt zvejas kuģi, zvejnieku laivas un dažādus zvejas piederumus.

Bulduru baznīca, kura tika uzcelta, galvenokārt, priekš vasarā atbraukušajiem kūrviesiem.

Kristapa un Augustes Morbergu vasarnīcas ēka un botāniskā dārza ansamblis.

Dzintaru Mežaparks, kurā atrodas 35 metrus augstais skatu tornis un piedzīvojumu parks „Tarzāns”.

Skulptūra „Turaidas Roze” – Tēlnieks Valdis Barkāns.

Globuss, kurš ir varā kalts un uzskatāms par lielāko globusu Latvijā.

Dievmātes Kazaņas ikonas baznīca.

Pegasa pils būvēta 20. gs.sākumā.

Dzintaru koncertzāle, kas ir viens no nozīmīgākajiem pilsētas kultūras pieminekļiem.

Emīlijas Rācenes Peldu iestādes ēka celta 20.gs.sākumā.

Jūras paviljona terase – viens no 20.gs sākuma sabiedriskajiem centriem jūras kāpās vakaru stundu un brīvā laika pavadīšanai.

“Bruņurupucis” – skulptūra, kas simbolizē mūža ilgumu.

Jūras iela – Šodien te vērojami gandrīz visai Jūrmalai raksturīgie arhitektūras stili, kurus pārstāv 23 valsts un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Baltic Beach viesnīca izveidota uz kādreizējās sanatorijas Rīgas Jūrmala bāzes.

Benjamiņu nams. Nams būvēts 1938.gadā un tika dēvēts par tā laika modernāko ēku Baltijā.

Skulptūra “Lāčplēsis, nogalina čūsku” tika uzstādīts iepretī Majoru stacijai pagājušā gadsimta vidū.

Majoru viesnīca, kas celta 1925.g.

Jomas iela ir viena no senākajām Jūrmalas ielām, kur tika atvērts pirmais veikals, tirgus un aptieka.

Horna dārzs dibināts 19.gs.otrajā pusē. Gan toreiz, gan tagad te tiek rīkoti koncerti.

Vakera namā 19.gs. atradās tirgus, veikals un maiznīca, bet vēlāk te uzbūvēja skaisto jūgendstila īres namu, kas saglabājies līdz mūsdienām. baseinu.

Lienes ielas sākumā atrodas viena no retajām vēsturiskajām mūra ēkām Jūrmalā.

Majoru muižas kungu māja celta ap 20.gs.sākumā, kā vasaras rezidence un medību pils.

Marienbad. 19.gs. beigās Majoru kāpās atklāja privāto sanatoriju (ūdens dziednīcu) kas bija aprīkota ar tiem laikiem modernām fizioterapijas procedūrām.

Valsts prezidenta rezidence uzbūvēta 1971.gadā. Šeit uzturējušies visi atjaunotās Latvijas prezidenti, izņemot prezidentu Andri Bērziņu.

Zaļās atmodas muzejs divstāvu koka nams ar Jūrmalai raksturīgajām stikla verandām un kokgriezumiem dzegās un korēs, kas atrodas Dubultos, kāpas virsotnē. Ēkas apkārtni apdzīvo kokā griezti pasaku tēli un dažas savādas būtnes.

Dubultu Luterāņu baznīca celta 20.gs.sākumā.

“Mākslas stacija Dubulti” ir Eiropā vienīgā laikmetīgās mākslas telpa, kas darbojas joprojām funkcionējošā dzelzceļa stacijas ēkā

Aspazijas māja. 20.gs.sākumā celts divstāvu koka nams. Tagad te iekārtots muzejs.

Šmithena un Bērziņa privātģimnāzijas ēka. Ģimnāziju 1909.g. Ludvigs Bērziņš.

Dubultu kultūras kvartāls – atklāts 2018.gadā.

Sv.Kņaza Vladimira pareizticīgo baznīca– celta 19.gs. beigās. Tā ir koka un mūra ēku apvienojums.

Raiņa priedes. Šai vietai Rainis esot veltījis dzejoli “Lauztās priedes”.

Mellužos tika ierīkots parks un pēc dažiem gadiem parkā tika uzbūvēta estrāde (1930.g.), kas ir viena no pēdējām divām akustiskajām koka gliemežnīcām, kas vēl saglabājusies Baltijas reģionā.

Asari bija nozīmīga zemeņu audzēšanas vieta.

Vaivari. Pagājušā gs. otrajā pusē Vaivaros uzbūvēja ēku, kas atgādināja piramīdu, ko tautā dēvē par „Kosmonautu sanatoriju”. 90-to gadu sākumā te nodibināja rehabilitācijas centru.

Sloka. Hercoga Jēkaba laikā Sloka bija nozīmīgs tirdzniecības un amatniecības centrs.1878.gadā Slokai tika piešķirtas pilsētas tiesības un tikai 1959.gadā Sloka tika iekļauta Jūrmalas pilsētas sastāvā.

Ķemeri. 19.gs.pirmajā pusē Baltijas ģenerālgubernators griezās pie Krievijas imperatora Nikolaja I pēc atbalsta kūrorta izveidošanai. Tika uzcelta moderna peldiestāde.

Ķemeru vēsturiskais centrs veidots 19. gadsimta vidū ar līkumotu celiņu tīklu un arhitektūras elementiem – paviljoniem, tiltiņiem un mākslīgi raktiem kanāliem.

Sēravota paviljons, celts 19.–20.gs. mijā, blakus sēravotam “Ķirzaciņa”.

Mīlestības saliņa ir viens no Ķemeru parka izteiksmīgākajiem objektiem un atrodas uz Vēršupītes kanāla noslēgumā izveidotās mākslīgās saliņas.
Apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca celta 19.gs.beigās Ziemeļkrievijai raksturīgo koka baznīcu stilā. Pēc nostāstiem, baznīca celta no koka, bez nevienas dzelzs naglas.

Bijusī viesnīca “Ķemeri” baltā, majestātiskā veidola dēļ tā tautā tikusi dēvēta par Balto kuģi. Viesnīca 20. gadsimta 30. gadu beigās bija viena no modernākajām Eiropā.

Ūdenstornis– 42 m augsta būve ir Latvijas industriālā mantojuma sastāvdaļa un valsts nozīmes piemineklis, kas uzcelts 1929.g.

Mežā pie ceļa uz Jaunķemeriem tika atklāts sporta un atpūtas komplekss, kuru vēlāk pārveidoja par restorānu “Jautrais ods”. Pēc II pasaules kara tajā tika ierīkota bērnu sanatorija „Meža māja”. Tagad tajā atrodas Ķemeru nacionālā parka administrācija un informācijas centrs.

Luterāņu baznīca bija pirmā mūra ēka Ķemeros (19.gs.beigas).

Sv.Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta 19.gs.beigās tradicionālās Jūrmalas koka arhitektūras formās.

Ķemeru dzelzceļa stacija (1922.g.) ar nelielām izmaiņām saglabājusies līdz mūsdienām.

Ķemeru tīreļa laipa. Tīreļa laipa ir būvēta no koka dēļiem. Ejot pa laipu var redzēt dažādu putnu un augu sugas.

Melnalkšņu dumbrāja laipa atrodas Ķemeros aiz „Meža mājas”. Staigājot pa koka laipām var iepazīt ļoti mitru, dabisku lapu koku mežu- melnalkšņu dumbrāju. Takas garums ir 0,6m.